> PROGRAMMATŪRAS

Līdzās lielākajai daļai biežāk lietoto programmatūras pakešu, pastāv arī brīvās un atvērtā koda paketes, kuras iespēj tikpat un dažreiz vēl vairāk. Atšķirība nav tajā, kā jūs šo programmu izmantojat, bet gan tās lietošanas noteikumos.

Brīvība nozīmē, ka varat ar programmatūru darīt visu, ko vien vēlaties (tikai nedrīkst liegt šo brīvību citiem). Jums, piemēram, ir brīv dot kopiju citam. Vairs neeksistē nelegālas kopijas. Praktiski lielākoties šīs programmatūras var lejupielādēt no interneta bez maksas. Atvērtais kods nozīmē to, ka avota kods, kurā raksta programmētāji, ir atvērts apskatei. Jebkurš var to gan redzēt, gan izdarīt tajā izmaiņas. Pat ja jūs pats nelasāt šāda veida kodus, fakts, ka citi tos var lasīt, ir svarīgs arī jums. Jo tas nosaka, ka nav iespējams neko noslēpt kodā; ka tur nav negodīgas papildus funkcijas, kuras sūta ziņojumus kādam par to, ko jūs darāt savā datorā.

Tā kā avota kods ir brīvi pieejams, to nevar kontrolēt kāda viena instance, piemēram, firma vai valdība. Tā attīstība drīzāk ir atkarīga no programmētāju un lietotāju kopienas. Tādēļ atvērtais kods atspoguļo šo kopienu intereses noderīgu programmu veidošanā, nevis komerciālās vai kontroles intereses, kas nereti saistītas ar privāto un slēgto programmatūru.
Brīvās un atvērtā koda programmatūras ir ne tikai pašas par sevi labas programmatūras, bet tās ir arī daļa no plašāka tādas sabiedrības projekta, kur informācija ir pieejama visiem un plūst brīvi. Mēs šajā izlasē mēģinājām izdarīt reālistisku kopsavilkumu, piedāvājot jums instrumentus plaša mēroga vajadzībām un darbībām, īpaši uzmanību vēršot uz garantētu un drošu pieeju tīklam, kolaboratīvām tīmekļa programmatūrām un programmām biroju darbā, attēlu un skaņas montāžā.

> programmatūras / PLATFORMAS /

OPERĒTĀJSISTĒMAS (OS)
Operētājsistēma ir pamata programmu un darbību komplekts, kas gādā par jūsu datora darbību. Operētājsistēmas pamatā ir kodols. Kodols ir datora visfundamentālākā programma. Tā izpilda visas galvenās datora sistēmas uzturēšanas funkcijas un atļauj palaist citas programmas. Ar operētājsistēmām jūs nodrošina Microsoft (Windows, NT, XP) un Apple (MacOS).
Lielākā daļa brīvo un atvērtā koda operētājsistēmu būvētas, izmantojot LINUX kodolu. Šī iemesla dēļ tās bieži dēvē par LINUX operētājsistēmām, kaut arī tehniski tas nav gluži pareizi (adekvātāk tās būtu dēvēt par GNU/Linux, jo daudzas programmas radušās pēc GNU iniciatīvas). Datora operētājsistēmas izvēle ir ļoti būtiska, jo tā nosaka, ar kādām programmām varēsiet strādāt.

Lielākā daļa operētājsistēmu piedāvā grafisko lietotāja interfeisu (GUI), kas ļauj izmantot peli, ar kuras palīdzību var izvēlēties, norādīt un klikšķināt (tā vietā, lai visu to darītu ar komandlīniju palīdzību). Brīvajām operētājsistēmām ir divi augsti attīstīti grafiskā lietotāja interfeisa projekti: KDE un GNOME.
Pastāv arī citi Linux operētājsistēmas realizācijas veidi, tādi, kur pilnībā funkcionējoša operētājsistēma atrodas CD matricā; tie ir tā dēvētie "boot CD." Tie ļauj datoru palaist no CD nevis no cietā diska, un lietot brīvo operētājsistēmu, neko neinstalējot uz paša datora. Viena no šādām sistēmām ir Dyne:bolic, kas ietverta projekta „DIVE” izdotajā CD. Lai nomēģinātu to, tikai jāpārlādē dators, ievietojot šo CD diskdzinī un tas ielādēs brīvo operētājsistēmu, ja vien jums ir ar Intel savietojams personālais dators.

URL1: http://www.debian.org
DEBIAN GNU / LINUX
Autors: Ian Murdock
Platforma: Darbojas pārsvarā uz visām datortehnikām
Licence: GPL
Debian Project ir brīvprātīgo grupa no dažādām pasaules valstīm, kas cenšas radīt tādu operētājsistēmas realizāciju, kurā atrodas tikai un vienīgi brīvās programmas. Projekta pamatprodukts šobrīd ir Debian GNU/Linux programmatūras izplatīšanas sistēma, kurā ietverts Linux operētājsistēmas kodols un vēl tūkstošiem „iefasētu” programmu. Šī ir vienīgā Linux realizācija, kas ir atvērta visiem tās veidotājiem un lietotājiem, kas vēlas dot ieguldījumu tās attīstībā. Debian ir vienīgais nozīmīgākais nekomerciālais Linux izplatītājs; tas ir vienīgais tik liela mēroga projekts ar savu konstitūciju, sociālu vienošanos un dokumentiem, kas nosaka projekta organizācijas politiku.
URL2: http://www.knoppix.de
URL3: http://dynebolic.org
URL4: http://www.kde.org

> programmatūras / PIELIETOJUMI /

PROGRAMMAS, KAS NODROŠINA SATURA RADĪŠANU
Projekts GNU WinII, ko radījusi GNU Generation piedāvā plašu brīvo programmatūru izvēli Windows videi. Šī projekta mājas lapā jūs varat atrast aprakstus un lejupielādes saites daudzām un dažādām programmām, ar kurām būtībā var izdarīt visu, ko jūs varētu vēlēties paveikt ar datoru.

URL1: http://gnuwin.epfl.ch/en
URL2: http://www.openoffice.org/
OPENOFFICE
Autors: sākotnējo kodu donējis Sun Microsystems.
Platformas: Windows / Mac OSX / Linux / Sun Solaris
Licence: GPL & Sun Industry Standards Source License (kods), Public Document License (dokumentācija)
OpenOffice tiek uzskatīts par brīvo programmatūru, kas aizvieto Microsoft Office (un citas līdzīgu programmatūru paketes). Open Office sastāv no līdzīgiem komponentiem: Writer (Word), Impress (Powerpoint), Calc (Excel), un vēl arī Draw (zīmēšanas programma). Tā ir pilnībā savietojama ar visiem MS Office failu formātiem.
OpenOffice ir tulkots vairākās valodās, tā, kā nav nepieciešamības lietot anglisko versiju.
Visi komponenti pēc lejupielādes ir pilnībā funkcionējoši, un patiešām vairs nav nekāda iemesla turpināt izmantot MS Office. Ietaupiet naudu vai arī atbrīvojiet savu datoru no nelegālām programmatūrām, kuras – kas zina – reiz var sagādāt jums nepatikšanas.
URL3: http://www.vim.org/
URL4: http://www.w3.org/2001/11/IsaViz
URL5: http://www.gimp.org/
URL6: http://www.jave.de/

> programmatūras / PAŠPUBLICĒŠANA/

MATERIĀLU PUBLICĒŠANA TIEŠSAISTĒ. VEIDOJIET SAVAS VIRTUĀLĀS KOPIENAS
Ja bez operētājsistēmām pastāv vēl kāda sfēra, kurā atvērtā koda un brīvajām programmatūrām ir vislielākā ietekme, tad tā ir satura menedžmenta sistēmas un grupu komunikācijas tīklā.

Brīvās satura menedžmenta sistēmu „mašīnas”, dažreiz sauktas arī par weblogs, un kuras mēs šeit prezentējam, atvieglo gan individuāliem lietotājiem, gan grupām publicēt un regulāri atjaunot saturu tīmekļa lapās, organizēt to kategorijās, vadīt redakcijas procesus, piemēram, filtrēšanu un satura novērtēšanu, kā arī uzturēt dzīvu diskusiju tiešsaistes sarunām atvēlētajās vietās. Ja jūs piederat pie NVO vai mākslinieku grupas, studentu apvienības vai kādas citas grupas, kurai nav daudz naudas, bet ir lielas idejas, tad tas ir ceļš, kuru izvēlēties. Jums mazliet būs nepieciešama tehniskā prasme, lai instalētu šīs sistēmas, bet tad, kad tās sāk strādāt, tās uzturēt un adaptēt ir relatīvi viegli. Uz priekšu, publicējiet!

URL1: http://www.nucleuscms.org
URL2: http://www.movabletype.org/
URL3: http://www.slashcode.com/
URL4: http://scoop.kuro5hin.org/
URL5: http://phpnuke.org/
URL6: http://www.campware.org/
URL7: http://wiki.org/
WIKI
Autors: Ward Cunningham
Pirmkods: http://leuf.net/ww/wikidn?WikiWaySources
Licence: Open Source
Wiki ir viegli izmantojama kopsadarbības platforma tīklā. Tā ir brīnišķi vienkārša un atvērta. Wiki Wiki Web programmā visi dalībnieki var pēc vēlēšanās pārveidot kādu lapu, un pievienot jaunas lapas. Viegli apgūstama sintakse nodrošina ierobežota apjoma formatizēšanu HTML valodā, taču uzsvars šeit netiek likts uz dizaina aspektu, bet gan uz teksta rakstīšanu, formatizēšanu un hipersaišu veidošanu. Tas padara Wiki ideālu jebkurai grupveida darbībai, kur dokuments kopīgi tiek veidots tiešsaistē. Tāpat individuālie lietotāji var to izmantot, lai publicētu savas dienasgrāmatas un piezīmes. Vai tev vajadzīgs tīmekļa lappuses uzmetums, grāmatas izklāsts vai akadēmisks darbs, Wiki nodrošinās tavu darbu, ļaujot pievērsties idejām un struktūrai nevis tehniskajām problēmām.

URL8: http://meta.orang.org
URL8a: http://oma.sourceforge.net
OPEN META ARCHIVE
Autors: Thomas Kaulmann, projekta koordinators: Frank Kunkel
Platforma: Apache webserver, Perl, mod_perl, database
Licence: GPL
Pastāv daudzas satura menedžēšanas sistēmas, bet ir tikai viena OMA. Atvērtais Meta Arhīvs – „Open Meta Archive” ļauj kategorizēt un publicēt dažādus mediju dokumentus: tekstu, foto, audio un video RealMedia, Quicktime un MP3 formātos. OMA ir jauns projekts, kas attīstīta uz divu iepriekšējo bāzes – ORANG („atvērtā radio arhīva tīkla grupas”) [http://orang.orang.org] un OVA („atvērtais video arhīvs” [http://ova.zkm.de]. Šīs sistēmas, no kurām viena domāta audio saturam, otra – video, nodrošināja iespēju neatkarīgajiem publicētājiem novietot savu audiovizuālo saturu uz raidošajiem serveriem, pievienojot komentārus un anotācijas. Ar OMA palīdzību, ir tapusi kopsadarbības publicēšanas sistēma, kas nodrošina vienotu interfeisu dažādiem mediju veidiem. Izmantojot tīkla pārlūkprogrammu ir iespējams nosūtīt uz serveri failus dažādos audio un video formātos un ievietot par tiem informāciju deskriptīvā datubāzē. Veidnes uz XML/HTML bāzes automātiski izveido tīkla lapas. Ar OMA jums ir iespējams radīt arhivētajiem multimediju failiem nozīmīgu kontekstu un veidot metanaratīvus saskaņā ar jūsu īpašajām vajadzībām.

> BRĪVIE TĪKLI

PAŠUZTUROŠS NEATKARĪGS TĪKLS
Brīvais tīkls ir telekomunikāciju sistēma, kuru veido un uztur cilvēki, kas paši to izmanto, nevis sniedz komerciālus pakalpojumus patērētājiem. Tas nenozīmē, ka brīvajam tīklam vienmēr jābūt „par brīvu” naudas izteiksmē. Brīvība šeit vairāk attiecas uz autonomiju un pašpārvaldi.

Brīvais tīkls būtiski atšķiras no citiem sabiedriskajiem tīkliem. Lielākā daļa citu tīklu joprojām izmanto esošos sabiedriskā telefonu tīkla resursus. Šajā gadījumā tīkls pieder un to regulē telekomunikāciju kompānijas, kas parasti ir valsts vai bijušie valsts monopoli. Savukārt Brīvā tīkla infrastruktūru veido tā lietotāju resursi. Katrs dalībnieks tīklā izmanto un uztur pats savu mezglpunktu, un katrs dalībnieks ir atbildīgs par šī mezglpunkta lomu tīklā.
Bez bitiem, kas pieder telefonu kompānijām, internetu nevar uzskatīt par Brīvo tīklu. Tīkli visā pasaulē koplieto datu plūsmas un savstarpēji apmainās ar tām, balstoties uz līgumiem starp institūcijām, valdībām un korporācijām. Lietotāji visā pasaulē var komunicēt viens ar otru (piemēram, peer-to-peer failu lietošanā), taču tie joprojām turpina virzīt datus pa nebrīviem vadu savienojumiem. Šī iemesla dēļ pieeja internetam parasti maksā naudu (jūs maksājat savam lokālajam ISP, tas maksā lielākam tīkla īpašniekam par iespēju attiecīgo informāciju pārsūtīt citiem piederošos tīklos utt.), tādējādi tas nav pavisam brīvs. Ja jūs izdarāt tīklā kaut ko neadekvātu, piemēram, kritizējat korporācijas, kuras algo daudz nopietnu juristu, šie lielie tīklu īpašnieki var bez liekām ceremonijām atslēgt no tīkla gan jūs, gan visus citus, kas pēc viņu domām ir saistīti ar jums. Tā kā internets arī nav tiks brīvs kā brīvais vārds.

Vairākumā gadījumu, tā kā cilvēki, kas būvē un uztur Brīvos tīklus, nevēlas nopelnīt, tad maksa par pieeju Brīvajiem tīkliem līdzinās nullei. Brīvajos tīklos datu plūsmas apmaiņa notiek bez maksas, jo šo tīklu tehnoloģija nav atkarīga no komerciālā piegādātāja piedāvātajiem pakalpojumiem vai samaksas par licenci valdībai.

Vairāk par Brīvajiem tīkliem atrodams:
http://www.picopeer.net/wiki/index.php/FreeNetworks
http://www.freenetworks.org/
http://uo.twenteenthcentury.com/index.php/CrBriefHistoryFreeNetworks

> LICENCES

Visa brīvā un atvērtā koda programmatūra tiek izplatīta ar licenci, kas pilnībā saskaņota ar autortiesību likumu. Taču, ja parasti licences ir veidotas tā, lai, cik vien iespējams, ierobežotu lietotāja brīvību, tad atvērtā koda licenču nolūks ir nodrošināt lietotājam pēc iespējas vairāk tiesību. Ir daudz un dažādas licences gan programmatūrām, gan citiem digitālā satura veidiem. Atvērtā Koda Iniciatīva [http://www.opensource.org] piedāvā plašu šādu licenču sarakstu.

Kopīgais visām atvērtā koda licencēm ir fakts, ka tās atļauj brīvi kopēt un izplatīt saturu. Programmatūrai tas attiecas gan uz avota kodu (ko lasa/raksta programmētājs), gan uz bināro kodu (ko nolasa mašīnas). Bieži ietvertas ir arī tiesības modificēt kodu un tālāk izplatīt modificēto versiju. Juristi šāda veida tiesības dēvē par tiesībām „veidot atvasinātos darbus”.
Visu atvērto licenču mērķis ir nodrošināt lielāku pieejamību digitālajam saturam, un stimulēt arī citus piedalīties šī satura attīstīšanā tādā formā vai veidā, kādā tie vēlas. Atvērtās licences piedāvā brīvību radīt un saglabāt šo brīvību priekš visiem.

URL1: http://www.gnu.org/copyleft/gpl.html
GENERAL PUBLIC LICENCE (GPL)
Autors: Richard Stahlman
Licence: Visiem atļauts kopēt un izplatīt šī licences dokumenta Verbatim kopijas, bet nav atļauts neko tajā mainīt.
GPL ir vispazīstamākā no visām atvērtajām licencēm. Brīvā programmatūra nozīmē, ka lietotājs var strādāt ar programmatūru, kopēt to, izplatīt, pētīt, izmainīt un uzlabot. Šīs brīvības tiek garantētas. Licences pamatā ir četras brīvības:
1. Izmantošanas brīvība. GPL licencētu programmu var izmantot visdažādākajiem mērķiem.
2. Kopēšanas un izplatīšanas brīvība. Atļauts iegūt tiešas kopijas un tās izplatīt - tas attiecas uz avota kodu un bināro kodu, taču tikai ar nosacījumu, ka šīs pašas tiesības tiek dotas arī personām, kurām šīs kopijas tiek izplatītas.
3. Modificēšanas brīvība. Atļauts mainīt kodu kādā vien veidā vēlas.
4. Modifikāciju kopēšanas un izplatīšanas brīvība. Arī šajā gadījumā izplatīšanai jānotiek avota koda vai binārā koda veidā, un personai, kas to saņem, jādod tās pašas tiesības.
Tādējādi kodu, kas reiz bijis saistīts ar GPL vairāk nevar atdalīt no GPL, jo visas tiesības tiek garantētas ar noteikumu, ka, ja reiz jūs esat izvēlējušies izplatīt programmu, jūsu tiesības tiks nodotas nākamajai personai. Arī tad, ja jūs gribat ietvert GPL kodu citā programmā, jums ar GPL jāsaista viss kods pilnībā. Tas nodrošina koda bāzes pieauguma turpināšanos un to, ka jaunie pielikumi būs pieejami visai kopienai.

URL2: http://www.eff.org/IP/Open_licenses/eff_oal.html
EFF BRĪVĀ AUDIO LICENCE
Autors: Electronic Frontier Foundation (EFF)
Licence: eff free audio licence
EFF Atvērtā Audio Licence piedāvā legālu līdzekli mūzikas un citu radošās izteiksmes darbu izmantošanai jaunos veidos. Tā nodrošina māksliniekam iespēju piešķirt publisku atļauju savu darbu kopēšanai, izplatīšanai, adaptēšanai un publiskai atskaņošanai bez maksas, kamēr vien tiek norādīta atsauce uz autoru un licence ir spēkā. Šī licence ir modelēta pēc GPL, kas nozīmē, ka tiesības, kas tiek nodotas „nav atsaucamas un ir pastāvīgas”.

URL3: http://www.artlibre.org/licence.php/lalgb.html
BRĪVĀ MĀKSLAS LICENCE (Free Art License)
Autors: konferences "Copyleft Attitude" dalībnieki "AccEs Local" un "Public", Parīzē (2000. gada sākumā)
"Mūsu mērķis ir nodrošināt iespēju piekļūt darbiem un pilnvarot šo darbu resursu izmantošanu pēc iespējas lielākam daudzumam cilvēku: lietot tos, lai vairotu to lietošanu; veidot jaunus radīšanas nosacījumus, lai vairotu radīšanas iespējas; tai pat laikā respektēt šo darbu oriģinālautorus, neliedzot tiem pienākošos atzinību un aizstāvot to morālās tiesības.”
Modelēta pēc GPL, Brīvās mākslas licenci var attiecināt gan uz digitālo, gan nedigitālo mākslu. Tā iepazīstina ar atšķirību starp oriģinālu un kopiju, nosakot, ka oriģināls pieliek tikai un vienīgi autora kompetencē, bet kopija ir brīvi pieejama un modificējama, kamēr vien spēkā ir licence. Katra modifikācija ir „turpmākais oriģināls”.

URL4: http://www.creativecommons.org
CREATIVE COMMONS (CC)
Creative Commons ir projekts, kas palīdz satura radītājiem izvēlēties atbilstošāko licenci, ar kuru padarīt savu darbu publikai pieejamu. CC piedāvā viegli lietojamu Web formu, kas ļauj lietotājiem precizēt licences galvenos mainīgos: piemēram, vai modifikācijas ir atļautas, vai nē. Kad noteikti visi mainīgie, CC izveido licenci trīs dažādās versijās. Viena versija ir viegli saprotama arī tiem, kas nav juristi. Tā ļauj satura radītājam precīzāk izteikt, kā viņš vēlas, lai saturs tiktu izmantots. Otra versija ir juridiski saistošs teksts, tāds, kas patīk juristiem. Trešā versija ir mašīnlasāmā versija, kas veidota, lai tā būtu savietojama ar digitālo tiesību menedžmenta sistēmu, lai garantētu to, ka arī licencēts saturs paliek pieejams visā pilnībā.

----------------------------
Par projektu DIVE:

DIVE – LAIPNI LŪGTI PIRĀTISMA VALSTĪBĀ!
Ienirsti brīvās programmatūras un copyleft kultūrā!
Iepazīsti KOP (Projekta Kingdom of Piracy) radītās, savāktās un prezentētās izstādes, notikumus un idejas!
Izmēģini GNU / Linux izplatīšanas sistēmu Dynebolic!

> The DIVE CD ROM piedāvā:
1. Ieskatu brīvajās programmatūrās, brīvajos tīklos un sadarbības tīklu aktivitātēs.
2. Kingdom of Piracy (KOP) projekta dokumentāciju tās rezidences laikā FACT centrā Liverpūlē.
3. Dynebolic, no CD diska palaižama GNU / Linux realizācija

> DIVE CD ROM veidojis KOP projekts VirtualCentre-Media.Net un FACT uzdevumā.
> Lai iegūtu savu DIVE kopiju, variet lejupielādēt ISO (653 MB) vai pasūtīt kopiju tīklā:
http://kop.fact.co.uk/DIVE/cd/dive/download.html
http://kop.fact.co.uk/DIVE/cd/dive/order.html

> Atzinība un pateicība par DIVE tapšanu:
Publicējis VirtualCentre-Media.net 2003. gadā.
Sadarbībā ar FACT Liverpūlē.
ES Culture 2000 programmas atbalsta ietvaros.
Redaktors / koncepcija: Armīns Medošs
Projektā piedalījušies: Sols Alberts, Augusts Bleks, Fēlikss Stadlers
Dynebolic: dyne.org
CD veidojums: jaromil
Mākslas darbi: r a d i o q u a l i a, Harwood, Shu Lea Cheang, the Yes Men, doubleNegatives, I/O/D, epidemiC, Nullpointer, 0100101110101101.org, Greg Sidal, LAN
Dizains: Yippieyeah
Konsultanti: Florians Krāmers, Pits Šulcs, Jukiko Šikata, Sota Ičikava, 0100101110101101.ORG
Izdevuma redaktore: Helēna Tūkija
Druka: Tower Printing Ltd.
CD pavairošana: databiz
Projekta vadība: Maikls Konors
Projekta atbalsts: Hilārija Torna, Ketija Šaiva
Kingdom of Piracy kopīgi radījuši Šu Lea Čeanga, Armīns Medošs, Jukiko Šikata